Skip to main content

Uzziniet, kāda veida galvassāpes jums ir un ko lietot, lai no tām atbrīvotos

Satura rādītājs:

Anonim

Kā mazināt galvassāpes

Kā mazināt galvassāpes

Lai mazinātu un novērstu galvassāpes, vissvarīgākais ir panākt pareizu ārstēšanu, un tāpēc ir svarīgi noteikt galvassāpju veidu, ar kuru jūs ciešat. Tā kā to nav viegli izdarīt, mēs esam izveidojuši šo vienkāršo rokasgrāmatu, lai palīdzētu jums nosaukt savas sāpes. Mēs sākam ar atrašanās vietu. Padomājiet par to, kurā galvas rajonā jūs jūtaties visvairāk neērtības, kad rodas sāpes.

Spriedzes galvassāpes: sāpes pieres vai aiz galvas

Spriedzes galvassāpes: sāpes pieres vai aiz galvas

Vai jūs jūtaties tā, it kā jūs valkātu ķiveri, kas saspiež galvu? Vai arī ļoti kaitinošs spiediens uz galvaskausa aizmuguri, nekad un plecu? Protams, tas, kas jums ir, ir spriedzes galvassāpes. Šāda veida galvassāpes rodas spriedzes un stresa laikā. Tie, kas no tā cieš, parasti ir perfekcionisti, prasīgi un ļoti atbildīgi. Izmantojot vieglus sāpju mazinātājus, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu, jūs varat mazināt sāpes, bet, lai atrisinātu problēmu, jums būs jāiemācās atpūsties.

Migrēna: sāpes vienā galvas pusē

Migrēna: sāpes vienā galvas pusē

Tas, ko jūs jūtat, ir ritmiskas, pulsējošas un ļoti intensīvas sāpes. Jūs to varat pamanīt pa visu galvu, lai gan tas parasti ir vairāk koncentrēts vienā pusē. Pirms sāpēm jūs varat sajust redzes traucējumus (gaismas), aizkaitināmību un sliktu dūšu. Šāda veida sāpēm ir daudz cēloņu, kas visvairāk saistīti ar dzīvesveidu (maz vai daudz miega, diēta, temperatūras izmaiņas, spriedze, stress). Lai to atvieglotu, ārsts parasti izraksta pretiekaisuma līdzekļus, bet spēcīgas migrēnas gadījumā - pretepilepsijas un antidepresantus.

Klastera galvassāpes: sāpes ap aci

Klastera galvassāpes: sāpes ap aci

Jūsu diskomforts ir koncentrēts vienā galvas pusē un ap vienu aci vai tajā pašā acs ābolā, tas var izraisīt asarošanu un acu pietūkumu un apsārtumu. Krīzes ir ļoti intensīvas, bet īsas, no 30 līdz 60 minūtēm. Klastera galvassāpes parasti ārstē ar vazokonstriktoriem, triptaaniem vai tīra skābekļa ieelpošanu.

Trīszaru nerva neiralģija: visintensīvākās sāpes

Trīszaru nerva neiralģija: visintensīvākās sāpes

Jūs jūtat pēkšņu ārkārtēju dedzināšanu sejā, un tas ilgst no sekundēm līdz minūtēm. It kā tas būtu elektrošoks, kas rodas trigēmijā - nervs ar trim zariem, kas iet caur aci, vaigu un zodu. Sāpes var parādīties vienā no zariem vai visās. Trīszaru nerva neiralģiju pašlaik ārstē ar pretepilepsijas līdzekļiem, antidepresantiem vai relaksantiem.

Ko lietot galvassāpju gadījumā: pretsāpju līdzekļi

Ko lietot galvassāpju gadījumā: pretsāpju līdzekļi

Ibuprofēns. Tam ir pretiekaisuma iedarbība un tas ir efektīvs mērenu un stipru galvassāpju gadījumā. Nelietojiet to tukšā dūšā un izvairieties no tā, ja Jums ir nieru darbības traucējumi.

Paracetamols. Parādīts vieglas spriedzes galvassāpju gadījumiem. Tas ir mazāk agresīvs nekā citi, piemēram, ibuprofēns, bet, ja jūs to lietojat pārmērīgi, tas var ietekmēt aknas.

Acetilsalicilskābe. Tas ir nomierinošs un pretiekaisuma līdzeklis. Ārstē vieglas vai mērenas sāpes spriedzes galvassāpēs. Jums nevajadzētu lietot, ja Jums ir kuņģa čūla vai asiņošanas traucējumi.

Mājas līdzekļi pret galvassāpēm

Mājas līdzekļi pret galvassāpēm

Pūšļa infūzija tā nomierinošās iedarbības dēļ var palīdzēt samazināt galvassāpju intensitāti un biežumu, teikts žurnālā Cephalalgia publicētajā pētījumā. Ja vēlaties to izmēģināt, konsultējieties ar ārstu, jo tas nav saderīgs ar noteiktām zālēm. Citas infūzijas, kas jums var palīdzēt, ir petrasīta un baltā vītola uzlējumi, kuriem ir relaksējoša un pretmigrēna iedarbība.

Grafiki ir ļoti svarīgi

Grafiki ir ļoti svarīgi

Migrēnas smadzenēm nepatīk izmaiņas. Tāpēc ir svarīgi saglabāt fiksētu laiku, lai ietu gulēt un celties. Un gulēt pareizajās stundās no 7 līdz 8 stundām dienā. Pārāk maz vai pārāk daudz gulēšana var izraisīt krīzi. Faktiski nedēļas nogalē rodas daudzas galvassāpes. Ir svarīgi ievērot arī regulāru ēdienreižu grafiku, jo ilgstoša uzturēšanās bez ēšanas izraisa hipoglikēmiju (zemu glikozes koncentrāciju asinīs) un līdz ar to arī galvassāpes.

Vai tev sāp galva? Tu neesi viens. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas, PVO datiem, 47% pieaugušo pēdējā gada laikā ir cietuši vismaz vienu galvassāpju epizodi. Līdz 1 no 20 to cieš katru dienu vai gandrīz katru dienu. Un tieši tur ir problēma, kuru var ārstēt. Jo vienreizējas galvassāpes, lai arī kā kaitinošas, nav svarīgas. Jūs lietojat sāpju mazināšanas līdzekli, un jums ir tendence aizmirst par šo traucējumu.

Problēma ir tad, kad tas atkārtojas un ietekmē ikdienas dzīvi, neļaujot mums īstenot savus plānus, vai tie būtu ģimenes, atvaļinājuma, darba vai kādi viņi ir. Ar šo rokasgrāmatu pret galvassāpēm mēs vēlamies sniegt jums risinājumus, lai jūs varētu par to aizmirst un dzīvot bez diskomforta.

Kā mazināt galvassāpes

Lai iegūtu pareizu ārstēšanu un novērstu galvassāpes, ir svarīgi identificēt cietušo galvassāpju veidu. Bet to nav viegli nosaukt. Un tas, ka pastāv vairāk nekā divi simti galvassāpju veidu, no kuriem daudzi ir nezināmas izcelsmes un dažādu iemeslu dēļ, daži no tiem pārsteidz. Šī iemesla dēļ parasti sajauc simptomus un ļoti labi nezina, kāda veida sāpes cieš, un līdz ar to, kā ar tām rīkoties. Starp visiem galvassāpju veidiem ir četri visbiežāk sastopamie. Mēs izskaidrojam, kā tos atpazīt, to iespējamos cēloņus un, pats galvenais, ko darīt un ko darīt, lai tos mazinātu.

Sprieguma galvassāpes, visbiežāk

  • Kā tas ir. Sāpes var likties kā valkājot ķiveri, kas saspiež galvu no augšas un sāniem; vai kā asarojošs spiediens uz galvaskausa, kakla un pleca aizmuguri, ko var sajaukt ar dzemdes kakla problēmu.
  • Cēloņi. Tas rodas no muskuļu kontrakcijas kaklā un / vai galvas ādā. Parasti tas parādās sasprindzinājuma un stresa laikā, un tas galvenokārt ir saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu vai stīvumu šajā zonā. Tie, kas no tā cieš, parasti ir perfekcionisti, prasīgi un ļoti atbildīgi.
  • Kā ārstēt šīs sāpes. Ieteicams uzņemt siltu vannu vai dušu, ūdeni novirzot pakaušam, dzert relaksējošu uzlējumu un izstiepties, lai atvienotos. Pretsāpju līdzekļi (paracetamols, ibuprofēns) var mazināt sāpes, taču problēma netiek atrisināta. Jūsu gadījumā jums ir nepieciešams nomierināt spriedzi un mazināt stresu. Tādi paņēmieni kā joga vai meditācija var jums palīdzēt to izdarīt, bet svarīgi ir atrast to, kas jums der. Labākās metodes ir tās, kas apvieno fizisko un garīgo relaksāciju. Varbūt jūsu ideālais atpūtas veids ir dejošana vai pastaigas ar mūziku vai peldēšanu.
  • Mājas līdzeklis. Ja spriedzes galvassāpes rodas fiziska vai garīga stresa dēļ, karstā ūdens (vanna, duša vai komprese) lietošana atslābina muskuļus, kas ir noslēgušies. Šajā ziņā ir ērti arī masēt kakla un plecu zonu vai nospiest katras uzacis augstāko punktu. Tas arī palīdz veikt stiepšanos un masāžu, lai atpūstos zonā.

Migrēna vai migrēna, kas visvairāk traucē sāpēm

  • Kā tas ir. Sāpes ir pulsējošas un intensīvas, tās ietekmē visu galvu vai vienu pusi. Tas sākas pēkšņi, bet vispirms jūs varat sajust aizkaitināmību, sliktu dūšu vai redzes izmaiņas. Tās ir ļoti mainīgas intensitātes, biežuma un ilguma krīzes. Pirms tiem var rasties apjukums, tirpšana, mazu gaismu redze, spēka zudums rokās vai kājās vai garastāvokļa izmaiņas.
  • Causas. Dormir poco o demasiado, cansancio, descanso después de un período de estrés (el típico dolor al empezar el fin de semana), la alimentación, fumar, cambios de temperatura, ruido y ciertos medicamentos (anticonceptivos, antihipertensivos) son las causas más habituales.
  • Qué tomar. Para aliviar el dolor de migraña, el médico suele prescribir, además de AINE, analgésicos, antiepilépticos y antidepresivos. Pero para prevenirlo es necesario hacer un cambio de hábitos y/o en la alimentación. Para ello hay que identificar las causas por las que aparece la migraña.
  • Otras causas más controvertidas. Se ha apuntado al exceso de serotonina y también al de histamina en personas con un nivel bajo de la enzima diaminooxidasa, pero es necesaria más investigación.
  • Remedio casero. Agua fría y caliente. Las migrañas suelen desencadenarse por una vasodilatación arterial. Para volver a estrechar los vasos sanguíneos lo ideal es el agua fría en forma de compresa o bien aplicando hielo (envuelto en una bolsa de plástico y en un paño de cocina). Al mismo tiempo, se sumergen manos y pies en agua caliente, lo que provoca el paso de la sangre en exceso hacia las extremidades y que se descongestione la cabeza.

Cefalea en racimo, un dolor muy intenso

  • Cómo es. Son crisis muy intensas pero cortas (de 30 a 60 minutos). El dolor se concentra en un lado de la cabeza y/o alrededor del ojo. Puede provocar lagrimeo, congestión o presentar ojos hinchados y enrojecidos.
  • Por qué ocurre. Los desencadenantes suelen ser los mismos que en las migrañas; pero en este caso, al cesar la crisis no se tiene sensación de estar enfermo.
  • Cómo la trata el médico. Farmacologicamente con vasoconstrictores, triptanes o inhalación de oxígeno puro. Los triptanes contraen los vasos sanguíneos del cerebro y los devuelven a su estado normal, calmando el dolor punzante. También pueden aliviar otros síntomas de migraña como náuseas, vómitos o sensibilidad a la luz.

Neurálgia del trigémino, el dolor intenso y menos conocido

  • Cómo es. Se considera uno de los dolores más fuertes que existen. Causa un ardor extremo y súbito en la cara y dura hasta desde segundos hasta minutos. Es como un shock eléctrico que se produce en el nervio trigémino, uno de los nervios más largos de la cabeza. El trigémino tiene tres ramas que pasan por el ojo, la mejilla y la barbilla. El dolor puede aparecer en una de las ramas o en todas y generalmente en un solo lado de la cara. Al principio se puede confundir con un fortísimo dolor dental.
  • Causas. La causa más habitual es que un vaso sanguíneo comprime el trigémino. Los episodios de dolor pueden desencadenarse al lavarse los dientes, comer, beber, afeitarse…
  • Cómo se trata. Con antiepilépticos, antidepresivos o relajantes.

Qué tomar para el dolor de cabeza

En la actualidad existe una amplia batería de medicamentos para tratar los distintos tipos de dolores de cabeza y para pautar tratamientos preventivos que no solo reducen la intensidad sino que también aminoran la frecuencia de las crisis.

No te automediques ni modifiques las dosis pautadas sin hablar con tu médico.

  1. Analgésicos generales. El más habitual es el paracetamol y está indicado para casos de cefalea tensional de carácter leve. Es menos agresivo que otros como el ibuprofeno, pero si lo tomas en exceso puede afectar al hígado.
  2. Antiinflamatorios no esteroideos (AINE). Entre los AINE se encuentran la aspirina, el ibuprofeno y el naproxeno. Dado su poder antiinflamatorio, se recetan para tratar las crisis de migraña. Actúan bloqueando la ciclooxigenasa o cox, una sustancia involucrada en los procesos de inflamación y dolor. Eso sí, hay que tener cuidado ya que, si se toman más de quince días al mes, pueden cronificar el dolor. Y no solo eso, se estima que hasta una de cada cincuenta personas tiene cefalea causada por la ingesta excesiva de analgésicos.
  3. Triptanes. Se usan para combatir la cefalea en racimo y las crisis de migraña moderadas o severas. Los triptanes habituales son sumatriptán, zolmitriptán, rizatriptán, almotriptán, eletriptán, frovatriptán. Actúan contrayendo los vasos sanguíneos del cerebro y los devuelven a su estado normal, calmando el dolor punzante. También pueden aliviar otros síntomas de migraña como náuseas, vómitos o sensibilidad a la luz.
  4. Opiáceos. Son muy efectivos para tratar el dolor de cabeza agudo. Cómo actúan. Se unen a los receptores del cerebro responsables del dolor y, junto a las endorfinas y encefalinas, neurotransmisores opioides producidos por el propio cuerpo, eliminan el dolor.
  5. Antidepresivos. Se usan para tratar y también para prevenir las cefaleas tensionales y las migrañas. Cómo actúan. Regulan los niveles de sustancias químicas como la serotonina y la noradrenalina, que pueden estar implicadas en el dolor de cabeza.
  6. Betabloqueantes. Se usan para prevenir migrañas y crisis de cefalea en racimos. Cómo actúan. Reducen la frecuencia cardiaca y disminuyen la presión arterial.
  7. Antiepilépticos. Creados en principio para tratar las convulsiones propias de las crisis epilépticas, se usan también –pero en dosis inferiores– para evitar la aparición de cefaleas y migrañas. Cómo actúan. Disminuyen la hiperexcitabilidad neuronal de los centros generadores de migraña, evitando que se desencadene.
  8. Inyecciones de botox. La toxina botulínica a se usa como tratamiento preventivo en pacientes con migraña crónica. su aplicación subcutánea o intramuscular en distintos puntos de la cabeza reduce la intensidad y la frecuencia de las crisis.

Diario del dolor: para saber qué tipo de dolor de cabeza tienes

Crea un diario de tu dolor y anota en él qué hacías antes de que se desencadene cada crisis, qué has comido, qué sientes antes de que aparezca… Con toda esta información será más fácil que el médico te diagnostique. Y con un buen diagnóstico encontrarás un mejor alivio. Aquí tienes un ejemplo de un diario de dolor de cabeza muy completo.

Fecha:

Hora en la que empieza el dolor:

Duración del dolor:

  • Segundos o minutos.
  • Entre 30 min y 3 horas.
  • Entre 4 y 24 horas.
  • Más de 24 horas.

Localización del dolor:

  • Como un “casco”.
  • En la parte superior de la cabeza.
  • En una mitad de la cara.
  • Especificar cuál: En un ojo y alrededor de la zona de este ojo.

Síntomas con que se acompaña:

  • Mareos.
  • Náuseas.
  • Vómitos.
  • Aura visual.
  • Hipersensibilidad (luz).
  • Otros. Especificar:

Posibles causas:

  • Dolor en el cuello.
  • Falta de sueño.
  • Cambio de horario.
  • Hormonas.
  • Consumo de alcohol.
  • He comido.
  • Otros. Especificar:

Tratamiento analgésico:

  • Ibuprofeno.
  • Paracetamol.
  • Ácido acetilsalicílico.
  • Ergotamina.
  • Triptanes.
  • Otros. Especificar:

¿Y si el dolor de cabeza es síntoma de algo más grave?

  1. Infección. Un catarro o gripe puede causarlo, pero si el dolor de cabeza se acompaña de rigidez en el cuello, puede ser meningitis, una infección cerebral.
  2. Hipertensión. Si el dolor aparece al despertarse y afecta a la zona posterior de la cabeza, puede ser por una tensión alta que comprime los vasos cerebrales.
  3. Hipoglucemia. Cuando la concentración de glucosa (azúcar) en la sangre baja por debajo de lo normal aparece el dolor ya que el cerebro se alimenta de glucosa.
  4. Tiroides. El hipotiroidismo puede provocarlo por mala circulación, mientras el hipertiroidismo lo desencadena debido a un aumento de la presión.
  5. Ictus. Un dolor de cabeza súbito, con una intensidad fuera de lo normal y que parece “quemar” alerta del taponamiento o rotura de una arteria cerebral.
  6. Tumor cerebral. Sospecha si nunca has tenido dolor y de pronto las crisis son frecuentes y empeoran con el paso del tiempo, siendo a menudo por la noche.

  • Automasaje. Masajea suavemente la nuca, ojos, sienes y base de la nariz. para que sea más efectivo y relajante, puedes usar unas gotas de aceite de lavanda o menta.
  • Infusiones. Toma una tisana de petrasita, matricaria o sauce blanco. estas hierbas, de efecto relajante y antimigrañoso, te ayudan a reducir la intensidad del dolor.
  • Calmar el ataque. Túmbate en una habitación con poca luz y sin ruidos. Coloca unos paños fríos sobre la zona afectada. respira profundamente. puedes notar alivio en 15-20 min.

Y aquí te contamos cómo quitar el dolor de cabeza rápido.

  • Doctora Patricia Pozo Rosich, neuróloga y coordinadora del Grupo de Estudios de Cefaleas de la Sociedad Española de Neurología.
  • Doctora Mari Luz Cuadrado, neuróloga del Hospital Clínico San Carlos de Madrid.
  • Doctor David Ezpeleta, neurólogo del Grupo de Cefaleas de la Sociedad Española de Neurología.